19. decembrī projekts “Neviens nav aizmirsts” devās uz Ogri, lai īpašajā svētku gaidīšanas laikā,kad apkārt gaisā virmo neredzams prieks,sagādātu kādu mazu brīnumiņu aptuveni 100 vecmāmiņām un vectētiņiem. Par cik tuvojās Ziemassvētki, kas noteikti ikvienam no mums asociējas kādam ar labestību, kādam ar mīļumu vai dāsnumu, bijām sagatavojuši svētku programmu un mielastu tieši šij tematikai. Pasākuma gaisotni un svētku noskaņu palīdzējām radīt, iesākot ar Roberta Roždestvinska dzejoli “Viss sākās ar mīlestību” emocionālā Viktorijas izpildījumā. Programmā paredzējām arī austrumu dejas, tas gan neiekļaujas īsti ziemassvētku tēmā, bet vēlējāmies parādīt tieši krāšņuma un dzīvespriecīguma dēļ. Nebijām kļūdījušies, pēc izrādes, saviļņojuma un deju enerģijas pārņemtas, meitenes ļoti lūdza kopīgo bildi ar sieviešu deju kolektīvu. Viktorija burvīgi izpildīja dažas dziesmas, mēs visi kopā noklausījāmies ar lielu prieku (nevajag jaukt ar to Viktoriju, kura taisīja papīra eņģeļus un kura lasīja burvīgo dzejoli). Kā arī atsevišķa pateicība burvīgajai pasākuma vadītājai, kas iepriecināja un apbūra ikvienu no klātesošajiem ar savu harizmu. Ar Latvijas meža dienesta atbalstu bijām sagādājuši produktus svētku galdam – kamēr norisinājās koncerta programma, daļa no brīvprātīgajiem salika cienastu porcijās – salikt 100 porcijas nav nemaz tik viegls uzdevums! Vēlāk labprāt devāmies ekskursijā pa istabiņām, lai ieskatītos tuvāk šeit notiekošajā dzīves ritmā, aprunātos, pie dažiem aizkavējamies gandrīz vai pusstundu – iepazīšanās, saistošas sarunas,visdāžādākā rakstura dzīvesstāsti.Gandrīz vienmēr sastopam interesantas, reizēm kolorītas personības. Arī šis nebija izņēmums, iepazinām vecmāmiņu, kas reiz bijusi pazīstama okuliste, palīdzējusi cilvēkiem atgūt redzi arī ķirurģiskā ceļā, bijusi pat pasniedzēja universitātē. Tagad viņai ir 92 un ar vieglu smaidu pakavējas pagātnes atmiņās.

Runājot par šo pansionātu varam tikai patiesi priecāties un uzslavēt tur esošo kopējo ieguldīto darbu –tik patīkamas un tīras telpas, ir lifts, ziemā ir silti un mājīgi, apkārt sava iekopta teritorija, personāls vienā vārdā-lielisks! Pēc iedzīvotāju dzīvesprieka acīs uzreiz ir nojaušams, ka viņi ir nokļuvuši īpaši gādīgās un mīļās rokās. Neskatoties uz labajiem apstākļiem, jebkuram tomēr ir nepieciešama personīgā saskarsme un uzmanība. Viena sieviete uz atvadām mums veltīja šādus vārdus : “Liels paldies, jūs darāt labu darbu, mums ir ļoti patīkami, ka ar mums sarunājas!”. Liels paldies Latvijas meža dienestam, kas regulāri atbalsta mūsu labdarības braucienus!