A/S “LMD” ar jaunu sparu turpina sadarbību ar projektu ”Neviens nav aizmirsts”,lai atbalstītu Latvijas pansionātus arvien plašākā mērogā. Esam jau apskatījuši un palīdzējuši lielai daļai pansionātu, bet ir tik daudz tādu, kuros vēl nemaz neesam paspējuši pabūt un mūs tikai vēl nepacietīgi gaida. Kopumā skaidrs ir viens, ka šādās iestādēs atbalsts un palīdzīgas rokas vajadzība nekad nevar beigties, par to gūstam pārliecību pēc katra mūsu izbrauciena. Skaudri, bet fakts, ka tomēr daļai vecajiem ļaudīm smagākā problēma ir tīri psiholoģiski uztvert pansionātu kā savas turpmākās mājas, šeit ļoti svarīga būtu komunikācija un socializēšanās ārpus pansionāta sienām, cik nu tas ir iespējams. Vēl visu mazliet apgrūtina un padziļina problēmu tas, ka reizēm trūkst dažādas elemtāras ikdienišķas lietas. Parasti pansionātu vadībai vajadzību un ideju, kā uzlabot un harmonizēt kopīgo ikdienas soli, ir daudz, bet vispārējās iespējas, kā to visu vērst par labu, parasti ir stipri ierobežotas, vai to nav vispār.

Dagdas Pansionātā dzīvo vairāk kā 100 cilvēku ar dažādiem likteņstāstiem, kurus ne katrs vēlas celt ārā atkal un atkal, ir pāris, kam acīs jaušams patiesi dziļš sirds rūgtums. Bet bija daži, kas mūs pavadīja ar ieinteresējošiem skatieniem un priecājās kautvai par tuvojošos krāsaino rudeni. LMD bija paņēmis līdzi ciemakukulim senoriem siltas istabas čības, kā arī radio aparātus ar modinātājpulksteņiem, kas mazliet novilcinās tumšos rudens vakarus un ļaus uzzināt, kas jauns noticis ne tikai tepat Latvijā.

Lai kopīgi šajās telpās ienestu kādu jautru pozitīvu noti, devāmies uz mazo „televizora istabiņu”, seniori jau bija ieņēmuši katrs sev ērtāko vietu un mūs nepacietīgi gaidīja. Katrs ciemiņš šeit ir gaidīts, it īpaši visi sarosās, ja paredzēta arī kāda izklaides programma, tas ir kā „balzāmiņš dvēselei” . Večuki lielu interesi izrādīja par indiešu mūzikas instrumentu, ko daudzi iepriekš nemaz nebija redzējuši un labprāt to apskatīja no visām pusēm un uzdeva dažādus jautājumus, kā arī vēlāk aktīvi iesaistījās kopīgajās dziesmās. Seniori pēc tam stāsta, ka katrs atbraucējs pie viņiem ir kā lieli svētki! Daudzi viņu bērni ir aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, tādejādi pametot Latviju un visus radiniekus, dažus vienkārši neviens vairs sen neapciemo, tādēļ viņi tā priecājas par visiem, kas iebrauc kaut uz mirkli apsveicināties!

Atcerēsiemes savu vecāko paaudzi un dalīsimies mīlestībā!